Turpinājums stāstam par Gvineju-Bisavu. Šoreiz par galvaspilsētu, tā arī sauktu – Bisava.

Iepriekšējā sērijā tika ieskicēta krāšņā odiseja, ceļš šurp ar sabiedrisko transportu. Tāpēc turpinām no vietas, kurā mikriņš apstājas oranžu, smalku smilšu pilnā, ēnainā laukumā. Galapunkts sasniegts. Te ir neliels tirdziņš, milzīga koka stumbrs tiek izmantots kā pamatne platmaļu tirdzniecībai. Mūsu jauniegūtais paziņa, eiropiešu kungs uz savu salu dodas nākamajā dienā, tāpēc šodien mēs visnotaļ dedzīgi piekrītam domai doties apskatīties to pašu viesnīcu, kur paliek viņš. Lai gan pagalmā kaut kādas nesaprotamas sievietes dienas vidū dzer viltotu viskiju un vannasistabā remonts nav bijis no portugāļu laikiem, nolemjam te palikt. Arī tāpēc, ka mūsu vecais vietējās informācijas avots apmetas turpat blakusistabā.

Rietumafrika 206

Nomazgājuši ceļa putekļus, kopā ar veco kungu dodamies uz pilsētas centru, kuru viņš apņemas mazliet izrādīt. Pirmā ekskursija notiek pa ostas piestātni. Sajūta diezgan apokaliptiska, jāatzīst.

Rietumafrika 208

Gluži kā Gambijā, arī te uz brīvajām virsmām tiek kaltētas zivis.

Rietumafrika 210

Turpat piestātnē rūsē metāllūžņos pamazām griezts kuģis. Piestātnes galā pietauvots arī kāds neliels militārais kuģis un vecais kungs klusi un nopietni mani brīdina, ka fotografēt tajā virzienā pilnīgi noteikti nav ieteicams, varot ielidot kārtīgā šantāžas piedzīvojumā ar vietējiem uzplečniekiem. Sajūta te vispār nav tāda, ka gribas demonstrēt kameru, tāpēc mēģinu bildēt maksimāli neuzkrītoši.

Rietumafrika 211

Ir bēgums, ūdens atkāpjoties atklāj jūras gultni un augus. Tālumā redzama mikroskopiskā Bisavas vecpilsēta, koloniālās arhitektūras pilna. Tur mēs vēl nonāksim.

Rietumafrika 212

Ostas ainiņas. Te tiešām var saostīt visu ko.

Rietumafrika 213

Tagad saprotu, kam domātas iepriekšējā stāsta daļā ceļmalā redzamās oranžās metāla pusmucas – tie taču ir DIY atkritumu konteineri!

Rietumafrika 215

Tējas pauze.

Rietumafrika 216

Kamēr iejūtamies vietējās reālijās, jau var saprast pirmos iespaidus. Pati pilsēta ir mazliet nervu galus kutinoša, bet tajā pašā laikā arī kaut kādā ziņā pievilcīga – šķiet, ka šeit ir saglabājusies reāla septiņdesmito, astoņdesmito gadu Āfrikas atmosfēra. Un iztēle uzreiz uzbur visus tai piemītošos atribūtus – asiņainos dimantus, superbagātus diktatorus, padomju un kapitālistu spiegu darbalauku, netīrus darījumus ar dārgmetāliem un tā tālāk. Realitātē, protams, viss nav tik prozaiski.

Rietumafrika 222

Taču ir arī savi šoka momenti. Piemēram, turpat pie vecpilsētas ielas vidū tiek izgāzti atkritumi. 

Rietumafrika 225

Un te pats manu atkārto žokli pieturēt liekošais fakts – pa tiem rakņājas, ne tikai klaiņojoši suņi, bet arī.. milzīgi grifi.

Rietumafrika 219

Grifu te ir milzums. Gan sēž uz jumtiem, gan riņķo nebeidzamus apļus debesīs virs mūsu galvām. Un jau tā ne pārāk omulīgajai sajūtai iedodot līķīgu piegaršu.

Rietumafrika 226

Nevaru vien beigt sajūsmināties par šokējošajiem kontrastiem.

Rietumafrika 229

Pilsētas centrs vispār izskatās diezgan eksotiski. Nezinu, vai tas ir tikai manā galvā, bet šķiet, ka aiz katra stūra var sagaidīt kaut kāda.. neprognozējamība. 

Rietumafrika 223

Sievietes diedelē.

Rietumafrika 224

Izmetam aplīti arī pa vecpilsētu. Tūrisma infrastruktūras veidošanai netiek darīts pilnīgi nekas.

Rietumafrika 230

Iecienīta nodarbe ir sēdēt savā klusajā ieliņā un vērojot gaidīt kādus lielus notikumus.

Rietumafrika 233

Pabāžam galvu arī kādā birojā. Šķiet, ka rakstāmmašīnas joprojām ir darba kārtībā.

Rietumafrika 235

Visiem logiem un durvīm priekšā ir restes.

Rietumafrika 237

Vakara atpūta vecpilsētā.

Rietumafrika 240

Strauji tuvojas šajos platuma grādos ātri uznākošā tumsa. Ielas tikpat stauji izmirst, un pēkšņi attopamies, ka esam teju vienīgie ārā palikušie. It kā nešķiet tik traki, tomēr intuīcija saka, ka labāk te neuzkavēties un doties mūsu viesnīcas izstrādājuma virzienā. Tā arī ir – satumst ātri un mēs uzzinām par jaunu vietējo niansi – ielu apgaismojuma nav. Ejam reto mašīnu lukturu gaismā, mēģinot kādā notekā nenolauzt kāju. Visās malās iedūcas privātie elektrības ģeneratori.

Rietumafrika 241

Lai gan mūsu Eiropas izcelsmes kaimiņš brīdina, ka pārāk tālu tumšajā laikā apkārt nav ieteicams staigāt – aizejam uz tuvīno ielas malas bāru. Te goda vietā ir milzīgs televizors, kurā tiek rādīti ķīniešu bojeviki. Protams, vairums klientu skatās tikai filmu, nekādus dzērienus nepērkot. Savukārt bāra stūrī darbojas pavisam interesants serviss – vīrietis nemitīgi kapā kazas gaļas gabalus un dod vēl vienam, kas turpat dziļāk pagalmā tos grilē. Bildē redzams viens no retajiem brīžiem, kad ap būdu nav cilvēku bariņš, kas izvēlas sev labākos gabaliņus. Mans ceļabiedrs nolemj pamēģināt uzkodu, tomēr tā izrādās diezgan cieta un cīpslaina.

Screen shot 2017 12 23 at 13 27 42

Nākamajā dienā ekskursija turpinās. Mūsu vecais kaimiņš izskatās labi atpūties un ir jūtami labākā noskaņojumā kā iepriekšējā dienā. Man ir aizdomas, ka pie vainas varētu būt viena no viesnīcas darbiniecēm, ko arī manu iznākam no viņa istabiņas. Mēs ar Ivaru savukārt dodamies iekarot pilsētu. Sākam ar parūku plakātu apskati ielas makulatūras tirdziņā.

Rietumafrika 242

Turpinām pētīt vecpilsētu. Vietām tā tiešām ir katastrofālā stāvoklī.

Rietumafrika 244

Raksturīga lieta ir aizrestoti balkoni otrā stāva līmenī.

Rietumafrika 246

Par spīti vispārējai nabadzībai, te var ieraudzīt arī sakārtotu fasādi un arī attiecīgu auto pie tās.

Rietumafrika 247

Pirmajā stāvā taverna, otrajā lēnām sāk augt mežs.

Rietumafrika 248

Tomēr kustība notiek.

Rietumafrika 249

Vēsturisko mantojumu var labi atpazīt pēc pelējuma.

Rietumafrika 253

Staigā pa šādu ieliņu un gaidi, kurā brīdī pie horizonta parādīsies tie helihopteri no Apocalypse Now.

Rietumafrika 254

Taču no otras puses – šajā valstī, pilsētā ir tāds.. netverams īstums un autentiskums, ko pēc tam vairs nespēju sajust ne Senegālā, ne Gambijā.

Rietumafrika 255

Tāda karsta, patiesa, par labāku kā ir izlikties nemēģinoša Āfrika.

Rietumafrika 258

Godīga. Jebkurai problēmai radošu risinājumu atrodoša.

Rietumafrika 259

Un nesteidzīga. Nekas, ka pelējums. Gan sakopsim. Pamazām. Varbūt. Tur jāskatās. Rīt.

Rietumafrika 260

Ceru tikai, ka šis nav tas prāmis, ar ko uz savu salu gribēja braukt mūsu padzīvojušais viesnīcas kaimiņš.

Rietumafrika 261

Botāniskais elements.

Rietumafrika 263

Pelējuma kārta ir tik pamatīga, ka veci fasādes noformējuma zīmējumi pirmajā mirklī neviļus liekas kā saglabājušies no akmens laikmeta uz alas sienas.

Rietumafrika 264

Jo vairāk staigājam apkārt, jo vairāk noķeru sajūtu, ka man šeit tiešām patīk. 

Rietumafrika 265

Oficiālā valoda te ir portugāļu. Un vēl no portugāļiem te ir saglabājusies spēja taisīt labu kafiju, kas jebkurai vietai automātiski ieliek treknu pluspunktu.

Rietumafrika 267

Veci mersedesi ir visplašāk pārstāvētā automarka. Fotogēniski, vispār.

Rietumafrika 270

Tāpat kā šāds skats vecpilsētas ieliņās.

Rietumafrika 272

Banānu tirgotājas te nav retums.

Rietumafrika 273

Galīgi nav.

Rietumafrika 274

Gan mobilās, gan statiskās.

Rietumafrika 276

Retāk, bet ir sastopamas pavisam cita kalibra modes dāmas.

Rietumafrika 278

Ielu tirdzniecība. Negribu izteikt priekšlaicīgus minējumus, bet prece izskatās pēc ..., tas ir, ne pārāk apetītelīgi. Lai kas tas būtu.

Rietumafrika 280

Arī šādi. Benzīntanks.

Rietumafrika 282

Benzīntanks un vistas.

Rietumafrika 284

Ir arī vietējie hipsteri.

Rietumafrika 286

UN kā nu bez viņiem. Formula vienkārša – jo nabadzīgāka, nestabilāka valsts, jo vairāk šādu baltu, dārgu Apvienoto Nāciju džipu ar monstrozu izmēru antenām, kas pilnīgi noteikti ķer ārpus mūsu atmosfēras robežām. Kontrasts ar apkārtējo realitāti gan džipiem, gan tajos sēdošajiem ir liels – interesanti, vai viņi tiešām arī kaut ko reāli palīdz šejieniešiem? Ir dzirdēti dažādi stāsti – arī par greznu dzīvesveidu savā burbulī un līdzekļu izšķērdēšanu pilnīgi citiem mērķiem. Ceru, ka nav taisnība.

Rietumafrika 288

Vietējā publika savukārt izmanto pavisam citu transportu – šādus, raksturīgajās zili dzeltenajās krāsas noformētus pilsētas mikriņus.

Rietumafrika 292

Ūdens paciņas ir Āfrikā populārs fasēšanas veids – noplēs ar zobiem stūrīti, izsūc un, visticamāk, nomet turpat zemē.

Rietumafrika 295

Ēna šeit ir vērtība.

Rietumafrika 296

Nanoserviss.

Rietumafrika 299

Oranžie putekļi ir ļoti smalki un palēnām noklāj visu, kas nekustas.

Rietumafrika 300

Uzmanība.

Rietumafrika 302

Jaunais cilvēks ar sviestmaizi, ļoti vēlējās tikt nofotografēts. Par spīti mūsu viesnīcas kaimiņa brīdinājumiem, neradās sajūta, ka vietējie ir nedraudzīgi noskaņoti – tieši otrādi. Gan pret kameru, gan vispār attieksme te ir jūtami jaukāka kā Senegālā.

Rietumafrika 304

Ieliņa mazliet nostāk no pilsētas centra.

Rietumafrika 306

Spēļlaukums te ir visur.

Rietumafrika 308

Uz mūra tiek zīmēti koki. Mazliet žēl, ka netiek pabeigts otrā pusē redzamais banānkoks, bet gan kaut kāds oranžs ozols.

Rietumafrika 309

Kaut gan var saprast, oranžā krāsa šeit šķiet vispopulārākā.

Rietumafrika 313

Ivars portreta fotosesijas brīdī.

Rietumafrika 314

Ēnas kļūst garākas – komandantstunda tuvojas.

Rietumafrika 315

Ceļojošais kurpju pārdevējs.

Rietumafrika 316

Stacionārais kurpju pārdevējs.

Rietumafrika 318

Sievietes, bisavietes.

Rietumafrika 317

Rezumējot – tā, ka pa šejienes ielām pastaigājoties kādā brīdī varētu palikt garlaicīgi, gluži nav.

Rietumafrika 322

Uz brīdi sirds priekā pamirst, jo izskatās, ka abi kungi spēlē dambreti uz šokolādes gabaliņiem un uzvarētājs kārtīgi to noēdas. Taču patiesība diemžēl izrādās plastmasīga.

Rietumafrika 323

Atkal klāt vakars, ielas strauji kļūst tukšākas, arī mums, gluži kā pasakā par pelnrušķīti, vajadzētu tikt līdz viesnīcai sakarīgā vēlumā. Tad vēl nedaudz ķīniešu kino jau iepazītajā kazu gaļas bārā un nākamajā rītā agri startējam atpakaļ uz Senegālu. Par spīti pelējuma pārpilnībai vecpilsētā, tumsai ielās, ko kliedē teju vienīgi ģeneratori un kopējam relaksētajam bardaciņam – šī Āfrikas valsts no līdz šim apmeklētajām uz mani ir atstājusi vislielāko iespaidu. Te ir vajadzīgā atmosfēra.

Rietumafrika 324