Dažreiz dzīvē gadās, ka par tikko apmeklētu vietu vairāk informācijas uzzini tikai pēc tam. Un saproti, ka labi, ka tā. Man paveicās haitiešu Saules Pilsētu piedzīvot ar vietējo apstākļu iespējās maksimāli atvērtu, iepriekšējas informācijas neietekmētu prātu – biju tāds porolona bālģīmis ar ieplestām acīm, rotējot ap savu asi un kāri uzsūcot visapkārt redzamo sevī. Kā cilvēks nejauši nokļūst vietā, kas vikipēdijā tiek saukta par vienu no bīstamākajām visā Rietumu puslodē? Apstākļu sakritību rezultātā, protams. Kad esmu pāris dienas pavadījis Port-au-Prinsā, saprotu, ka vienīgais veids, kā sakarīgi apskatīties pilsētu, ir ņemot palīgā kādu vietējo. Īrēju istabu kādā aiz augsta žoga izvietotā brīvprātīgo misijā, tur arī uzdodu darbiniekiem jautājumu, cik reāla ir iespēja atrast kādu, kas būtu ar mieru man parādīt pilsētas grūtāk sasniedzamākos kaktus. Un izvelku laimīgo loterijas biļeti – drīz vien atrasta, sazvanīta, atbraukuša haitiešu jaunekļa izskatā. Villio par nelielu, taisnīgu atlīdzību ir gatavs pavadīt dienu kopā, parādot savu Port-au-Prinsu. Kopā apceļojam baisi haotisko pilsētas centru, apmeklējam vūdū mošķu tirgu, un tad, tā starp citu, Villio saka, ka tagad vajadzētu doties uz Saules Pilsētu. Saprazdams, ka tas ir pilsētas nabadzīgākais rajons, izsaku bažu, par to, vai mēs tur jutīsimies droši. Mans gids tikai smejas un saka, ka tur kopā ar viņu es jutīšoties visdrošāk visā Haiti. Izrādās, viņš ir tāds kā pozitīva krimināla autoritāte, viens no šī rajona dibinātāju dēliem vai mazdēliem, un tāpēc visā teritorijā zināms un respektēts. Jau drīz mēs esam tap-tapā, kas dodas uz turieni.

Pirms sākam stāstu – daži informācijas krikumi no internetiem. Iedzīvotāju skaits – līdz pat 400 000. Lielā daļā teritorijas – atvērta kanalizācijas sistēma, būtībā, visuresoši smirdīgi kanāliņi. Puse no ēkām ir saturīgas, betona sienām un skārda jumtiem, puse – salasīta no pieejamajiem materiāliem. Vēl dažus gadus atpakaļ ielas kontrolēja un iedzīvotājus terorizēja līdz pat 30 bruņotas bandas, tagad to ietekme ir stipri mazinājusies, taču joprojām dažādi smagi noziegumi ir aktuāli, ņemot vērā kopējo situāciju sabiedrībā. Uz visu iedzīvotāju daudzumu ir divas skolas. Publiskie servisi ir tik švakā nodrošinājumā, ka pēc 2010. gada zemestrīces humānā palīdzība šo, pie galvaspilsētas lidostas esošo rajonu, esot sasniegusi tikai pēc divām nedēļām.

Pēc kolorīta brauciena izkāpjam kādā laukumā. Te sākas Saules Pilsētas galvenā iela. 

Haiti 195

Pie ieejas rajonā redzamas nopietnākas, noliktavu tipa ēkas.

Haiti 198

Taču turpat sākas arī tipiskais Saules Pilsētas cienījamākās daļas skats – ar grafiti noklātas betona ēciņas, kurās iekārtojušies dažādi stihiski veikaliņi.

Haiti 197

Cilvēki neizskatās graustīgi. Tīras drēbes, bērns, pēc visa spriežot, apmeklē vienu no divām skolām.

Haiti 202

Malciņas nesējs.

Haiti 200

Lietotu sadzīves preču tirgošana turpat galvenās ielas malā.

Haiti 201

Redzami dažādi amatniecības paveidi. Gultu rāmju bizness.

Haiti 203

Laivu būvētava.

Haiti 205

Taču jo dziļāk, jo skati paliek interesantāki. Turpat ielas malā kāds iet improvizētā dušā.

Haiti 204

Kārtējais veikaliņš – galds ar, iespējams, degvielu.

Haiti 199

 Jo tālāk, jo parādās vairāk gruvešu. Visticamāk – zemestrīces sekas.

Haiti 207

Villio sveicinās pa labi, pa kreisi. Saprotu, ka viņš ir mans vienīgais iekļūšanas un izkļūšanas garants šajā vietā. Nevaru iedomāties, kas notiktu, ja es ar savu fotokameru te klīstu viens pats. Ik pa brīdim, mums garāmejot, kāds skaļi uzvaicā – "kam ir šis baltais", un nevar saprast, cik joka ir šajā daļā patiesības.

Haiti 208

Pēc statistikas, lielākā daļa rajona iedzīvotāju ir bērni.

Haiti 209

Ielas malas kafejnīciņa. Arī mans visurrespektētais pusmafijas gids Villio vēlāk stāsta, ka vakaros piepelnās, šejienes ielās pārdodot paša smērētas sviesmaizes ar olu. Pilnīgi cienījams bizness vietējos apstākļos.

Haiti 213 06d3e

Viena no rajona fasādes ieliņām. Te nav nevienas automašīnas. Arī elektrība pārsvarā ir par brīvu, no nelegālajiem pieslēgumiem. Tur, kur tā ir, protams.

Haiti 210

Mūs pamana un nevērīgi pienāk aprunāties divi vietējie pusbandīti. Sajūta ir sirreāla, gluži kā būtu nokļuvis filmā Dieva pilsēta. Interesanti, ka šie mazie mafiozi uzkrītoši man gandrīz nepievērš uzmanību. Villio izrunā lietas un mēs tiekam "palaisti".

Haiti 211

Restorāna ēka.

Haiti 215

Apciemojam Villio mammu, kas dzīvo pavisam nopietnā mājā, ar slēdzamu terasi. Mēģinu bildēt arī interjeru, bet nekas nesanāk, iekšpusē vai nu nav logu, vai arī tie ir rūpīgi aizklāti – piķa melna tumsa.

Haiti 212

Visapkārt ņudz bērneļi, kas, mani ieraugot, sāk skriet pakaļ, skaļi bļaujot Hey you! Villio pastāsta, ka tas esot uzmanības pievērsšanas paradums, kas radies, te esot amerikāņiem, cik atceros, zemestrīces seku likvidēšanas sakarā. Tie esot dalījuši bērniem saldumus, līdz ar ko, arī es uzreiz asociējos ar lielu šokolādes konfekšu maisu. Kas gan šajā karstumā būtu visai lipīgs un pakusis.

Haiti 216

Nonākam ieliņā, kurā dzīvo pats Villio. Te ir teju vai mājīgi. Bruģītis, pat dažu koku paēna. Te vēlreiz uzraujamies uz marihuānu atklāti smēķējošu jauniešu bariņa, kas mani no visām pusēm nopēta, un, protams, nezina tādu valsti Latvija.

Haiti 219

Bēdīgi slavenais, atklātais notekūdeņu kanāliņš draiski vijas starp mājiņām. Nemanot betona būves pārvērtušās par skārda plākšņu salipinājumiem.

Haiti 218

Te arī pats Villio ar savu mazo meitiņu. Satiekam arī bērna mammu. Ir interesanti vērot pāra savstarpējās attiecības. Par siltām mūsu izpratnē tās gluži nevar nosaukt.

Haiti 220

Pa pavērtajām durvīm redzama viņa viesistaba, maksimums seši kvadrātmetri. Iedzīve sastāv no matrača un mantu kaudzītes stūrī.

Haiti 221

Villio ar kundzi, meitu un ASV karogu. Kā redzams, mobilie sakari darbojas un telefonsērga ienāk arī Saules Pilsētā.

Haiti 222

Turpinām ceļu. Ieliņas kļūst arvien šaurākas, labirintīgākas. Faktiski visas mājas tagad sastāv no dažādām metāla loksnēm un jūras transportkonteineru daļām.

Haiti 225

Visur šajos labirintos redzami bērni.

Haiti 226

Cik novēroju, tie pilnvērtīgi tiek likti pie darba. Mazgā traukus, piemēram.

Haiti 229

Un, protams, sauc Hey you!

Haiti 230

Portrets.

Haiti 232

Bet, pārsvarā, kā jau bērni – smiekli un nebēdnība.

Haiti 233

Kopumā man šeit pievērš pārsteidzoši maz uzmanības. Neviens neko neaizrāda par kameru, tikai vēro.

Haiti 234

Nonākam graustu pilsētiņas nomalē, pie ūdens. Te ielu struktūras vairs nav, ir tikai haotiski saceltas mājiņas pie ūdens esošā dūksnājā. Pa vidu tām ganās lielas, melnas cūkas.

Haiti 235

Īpašums pie jūras, skumji nākas secināt.

Haiti 236

Bail iedomāties, kā šie Nif-nifa namiņi izskatās pēc kārtējās viesuļvētras, kas reģionu apmeklē regulāri. 

Haiti 237

Turpat aiz mājiņām sākas ārkārtīgi piedrazota ūdens zampa, pilsētas kanalizācijas esence.

Haiti 240

Ejot pa šejieni, zem kājām kraukšķ milzums gliemežvāku.

Haiti 241

Turpat pie zampīgā līča ir arī atvērta jūra, kurā redzamas zvejas laivas un cilvēki, kas mazgājas ūdenī.

Haiti 245

Jauna māmiņa ar mazuli, kura nākotnes izredzes, augot šajā vietā, diemžēl nav pārāk iepriecinošas.

Haiti 248

Bērni te uzdarbojas visur.

Haiti 249

Kaut ko meklē zemē esošajās drazās.

Haiti 250

Brīžiem nevar saprast, kā viss tas turas kopā.

Haiti 255

Šajā, visgraustīgākajā Saules Pilsētas daļā nākas redzēt, ka cilvēki turpat pie mājām atklāti arī nokārtojas.

Haiti 252

Jo nekādas kanalizācijas sistēmas vienkārši nav. 

Haiti 253

Tomēr tie, kas var atļauties, tīrības standartus uztur.

Haiti 254

Starp būvēm daudzviet žāvējas drēbes.

Haiti 256

Improvizēts rotaļlaukums ir visapkārt.

Haiti 257

Pusķemmēts mazulis ar pusapēstu mango.

Haiti 259

Virtuve vārda tiešākajā nozīmē, ar šeit gatavotiem virumiem.

Haiti 260

Arī Saules Pilsētā neizbēgami atrodams galvenais haitiešu izklaides avots – loterija.

Haiti 262

Šejienes apstākļi jo īpaši mudina uz cerību par lielo laimestu, cilvēki čakli aizpilda biļetes.

Haiti 261

Vēl dažu virumu paraugdemonstrējumi.

Haiti 264

Tie gan acīmredzami netiek līdz šeit klaiņojošajiem, galīgi bēdīga paskata sunīšiem.

Haiti 265

Ielas skats ar melnu sivēnu un augļiem.

Haiti 268

Mango veikaliņš.

Haiti 284

Improvizēta savstarpējās palīdzības frizētava.

Haiti 269

Apkārt redzamie dzīvnieki nepārtraukti meklē barību, cūkas šajā nodarbē izskatās veiksmīgākas. Vai arī tiek piebarotas, skaidru iemeslu dēļ.

Haiti 270

Atkal izejam pludmalē, tādā kā zvejniecības sektorā. Tīkli, laivas, jūra.

Haiti 272

Turpat krastā izskalots pusnogrimis kuģītis.

Haiti 273

Sirreāla kombinācija vienā kadrā – rajona čaļi, kas ķimerējas ap laivu, vietējais datorfrīks un sivēni, kas turpat blakus atvēsinās atkritumiem pilnajā ūdenī.

Haiti 276

Komandtiltiņš.

Haiti 278

Salīdzinot ar nupat apskatīto, drūmo vietu pie netīrā zampasdīķa, bērni šeit izskatās krietni priecīgāki.

Haiti 279

Diendusa laivu būvētavā.

Haiti 281

Puika pēdas attālumā no pēdām.

Haiti 282

Zvejnieki ar brienamtīklu darbojas turpat pie krasta. Kaut kā pārgāja vēlēšanās pamēģināt vietējos zivju ēdienus, pēc šeit pieredzētā.

Haiti 283

Augļu tirgotāja apvieno patīkamo ar lietderīgo.

Haiti 286

Jauns vīrietis ar boju.

Haiti 287

Kokosriekstu tirgotāja.

Haiti 288

Saules Pilsētā jūrā ir arī mols. Cukurniedru tirgotājs pa ceļam uz to.

Haiti 290

Te ir pilns ar cilvēkiem, kam ir ikdienas gaitas, kurās doties.

Haiti 289

Sievietes tīra zivis, bērni peldas, valda rosība.

Haiti 293

Kompozīcija.

Haiti 292

Sīkie kliegdami lec ūdenī un pieprasa, lai viņus nobildēju. Kad manā acu priekšā ūdenī salec vesela armija, visi rāpjas atpakaļ uz dēļiem, un metas pie manis, atprasīt sabildēto. Viens ir dusmīgs, ka nav nobildēts. Rādu fotoaparāta ekrānā tieši tādu pašu pliku sīko, ko, neredzot seju, tāpat nevar atšķirt – "nē, tas neesmu es!" – ir neapmierināts daiļlēcējs.

Haiti 294

Nodarbes uz mola.

Haiti 296

Pēkšņi redzu, ka tālumā, mani ieraudzījis, ar kliedzienu mūsu virzienā metas kāds puika. Acīmredzami ar kādu ģenētisku niansi, viņš pieskrien pie manis un ārkārtīgā sajūsmā skaļi runājot, man bāž sejā kaut kādu bukletu, kurā tikai pēc atgriešanās mājās, šajā fotogrāfijā saskatu informāciju par kādu retu, ķermeni deformējošu slimību. Šī ir viena no tām gana retajām situācijām, kurās tu vienkārši nonāc un tiešām nezini – ko darīt.

Haiti 295

Adrenalīns ir uzņemts pusgadam uz priekšu, pamazām meklējam ceļu ārā no graustu labirintiem. Pa ceļam vērojot krāšņus vietējo dāmu tērpus.

Haiti 297

Darba apstākļus.

Haiti 285

Apmeklējot gana iespaidīgu vietējo mākslinieku darbnīcu. Bijām arī vēl iespaidīgākā zārku darbnīcā, bet turienes meistari kategoriski neļāva bildēt ne sevi, ne produktu – par spīti Villio ietekmei rajonā.

Haiti 298

Vēl viens mazais biznesiņš – iespēja pazvanīt pa telefonu.

Haiti 299

Skaistumsalons, rotāts ar skaistiem gliemežvākiem.

Haiti 300

Un duša divatā, lai taupītu ūdeni.

Haiti 301

Tiklīdz esam ārpus Saules Pilsētas, uzreiz kāpjām tap-tapā. Jo Villio atzīstas, ka šeit viņa kontrole atkal zūd. Runājot par manu drošību, protams.

Haiti 304

Tā mēs pametam šo vietu, ko nevarēšu aizmirst nekad. Paradoksālā kārtā nosaukums atbilst gana sarežģītajai realitātei. Saule ir vienīgais, kā šajā Saules Pilsētā tiešām netrūkst.

Haiti 305