Sao Vicente ir jauka, taču bišķi par izsusējušu. Gaisā virmo solījums, ka blakussalā esot paradīzes dārzi, kuros augot banāni, kafija un saldas jo saldas cukurniedres. Ilgāk vairs nevaram gaidīt – ir jādodas to pieredzēt savām acīm! Raušamies uz rīta prāmja, neilgā braucienā sola nogādāt uz Santo Antao.

Kaboverde 231

Maskulīnākais sastaptais pasažieris izskatās kā uz mirkli būtu izkāpis no spraiga vesterna. Padzert pauzītē kafiju.

Kaboverde 232

Izrādās, Mindelo līcī rūsē ne viens vien kuģis.

Kaboverde 234

Diezgan daudzi arī nerūsē.

Kaboverde 235

Kad ar vienu haštagu nepietiek.

Kaboverde 237

Otrā pusē valda rosība, no un uz prāmi tiek šķūrēta visdažādākā krava.

Kaboverde 240

Savukārt pasažierus, izejot no ostas ēkas, sagaida brašs vīru koris, kas sastāv no pasažierus ķerošiem taksometru un mikriņu šoferiem.

Kaboverde 242 241dd

Pēdējais skats uz Sao Vicenti un esam gatavi doties salas dziļumos.

Kaboverde 245

Turp ved kārtējā perfektā asfalta šoseja. Līkumota gan ļoti.

Kaboverde 247

Grupiņa tūristu brīnās par kazu kūti.

Kaboverde 248

Šoseja līkumo cauri pavisam šaurām kalnu šķirbām.

Kaboverde 252

Vietējās iedzīvotājas.

Kaboverde 254

Šī salas augsne ir mazliet piemērotāka lauksaimniecībai – attiecīgi katrs derīgais zemes kvadrātmetrs tam tiek arī izmantots. Pat šādās terasēs.

Kaboverde 253

Cukurniedres sastādītas pat sloksnītē starp šoseju un okeānu.

Kaboverde 257

Aiz kāda līkuma negaidīti parādās Kaboverdes Sfinksa.

Kaboverde 261

Mazā ciematiņa ēkas iespiedušās starp to un ceļu.

Kaboverde 262

Kungs remontē automašīnu, neuztraucoties, ka kāds mikriņš tam varētu netīšām nobraukt kājas.

Kaboverde 264

Sporta laukums ar opciju peldēt pakaļ pēc bumbas.

Kaboverde 266

Cilvēks ir bara dzīvnieks.

Kaboverde 267

Jauns misionārs.

Kaboverde 268

Kāda kalna virsotnē ieraugu ko pavisam neizprotamu – divus personāžus, kas jestri māj un izskatās kā no tās slavenās anatomisko cilvēku ķermeņu izstādes.

Kaboverde 269

Nonākam galapunktā – pilsētiņā Ponta do Sol. Jānomet viesnīcā somas un tad uz piekrasti – tur tieši notiek svaigā loma krāmēšana ārā no zvejas laivām.

Kaboverde 277

Krāsainās koka laivas izskatās autentiski – to, ka ir 2017. gads nodod tikai plastmasas kastes un zvejnieku T-krekli.

Kaboverde 273

Meitenītei tiek izsniegtas jaunas rotaļlietas.

Kaboverde 275

Arī svari izskatās visai autentiski un šķiet pieredzējuši pirmo portugāļu izcelšanos šajos krastos.

Kaboverde 281

Pārdomas par zvejniecības nākotni.

Kaboverde 279

Īsti nevar saprast pēc kādiem principiem zivis tiek dalītas. Cilvēku mudžeklī daži salasa sev vajadzīgo un dodas prom. Neredzēju, ka kāds arī maksātu.

Kaboverde 284

Dabūtais turpat uz krasta akmeņiem arī tiek iztīrīts.

Kaboverde 288

Arī šeit ir gana daudz tūristu. Galvenais pluss – vietējie iedzīvotāji nepievērš ne mazāko uzmanību fotokamerai.

Kaboverde 289

Ar niršanu pārņemts piemineklis akvalangistam un blusu pārņemts suns.

Kaboverde 290

Kuģubūve notiek turpat uz ielas.

Kaboverde 291

Grīdu slaukoša meitenīte aktīvi gribēja pozēt modes fotogrāfam.

Kaboverde 296

Vēlēšanu aģitācija.

Kaboverde 298

Pietiks pilsētas – vispirms telefona kartē un tad arī realitātē tiek atrasta tuvējā taka kalnu virzienā. Tā sākas vietā, kur tuvākā būda atrodas burtiski trīs metrus no okeāna krasta kraujas.

Kaboverde 305

Kāda ar paunām apkrāvusies tante lēnām, bet apņēmīgi sāk kāpienu kopā ar mums.

Kaboverde 306

Pirmais pārsteigums – nogāzē starp taku un okeānu uzbūvēta cūku ferma!

Kaboverde 307

Izskatās ļoti neierasti – kā kāda mītiska acteku tempļa drupas.

Kaboverde 309

Tad taka kļūst par šauru kalnu celiņu, kas vijas pielipis klintij. Līdz nākamajam ciematam pa to vēl kursē transports, pēc tam izbraukt vairs nav iespējams. Mašīnas samainīties var tikai īpašās vietās, kur ceļš ir mazliet platāks.

Kaboverde 313

Šis jo īpaši patiks meitenēm – ceļmalas augos vienkārši mudž lieli zirnekļi un arī viņu tīkli. Striķis tiem šķiet gana biezs, lai ar to varētu arī makšķerēt.

Kaboverde 315

Bet tas viss sīkumi. Jo aiz kāda no nākamajiem līkumiem mēs ieraugām.. šo. Fotogrāfijā to nevar attēlot pat tuvu – ielejas vēriens burtiski aizrauj elpu. Satriecoši.

Kaboverde 319

Tuvojamies ciematam.

Kaboverde 320

Arī te visi dūšīgi iekopuši terases mikroskopiskai lauksaimniecībai.

Kaboverde 322

Pārsteidz fakts, ka pa nomaļo taku ganās vietējās policijas patruļa.

Kaboverde 328

Kad ieleja izsoļota, uzraušamies takas augstākajā punktā kalna korē, lai ieraudzītu šo.

Kaboverde 330

Pa takas līkločiem dažādās intonācijās stenēdami mums pretējā virzienā raušas pretī padzīvojušu franču grupa.

Kaboverde 332

Kaboverdiešiem ir laba humora izjūta. Šī stāvā kāpiena līkumos viņi izvietojuši Jēzus krusta ceļa posmus. Atgriežoties un paši kāpjot atpakaļ augšā saprotam, ka salīdzinājums nav pārāk tāls.

Kaboverde 352

Bet tas pēc tam. Arī šajā ielejā ir mazs, glezniecisks ciemats.

Kaboverde 336

Irigācijas metodes un mēģinājumi kaut ko audzēt.

Kaboverde 339

Vietējie nekurn un soļo. Kilometriem. Nav pārāk daudz citu variantu, kā tikt līdz mājām. 

Kaboverde 341

Vēl šāds.

Kaboverde 350

Arī komunikācijas diezgan neslēpti vijas turpat paralēli takai. Šajā brīdī saprotam, ka jāgriežas pretējā virzienā, lai vēl pa gaismu tiktu atpakaļ uz pilsētu.

Kaboverde 342

Visi taku līkumi un kāpieni tiek izdzīvoti vēlreiz. Satelītuzņēmums.

Kaboverde 344

Ciematiņa saimnieks.

Kaboverde 346

Nesteidzīga vakara kāršu spēle. 

Kaboverde 355

Kāds klints izcilnis spēcīgi atgādina briesmoņa, vai vismaz divtūkstoš gadus veca bruņurupuča ģīmi.

Kaboverde 356

Ceļš ir tik šaurs, ka knapi izmaināmies ar pretimbraucošo pikapu, kas kastē ved pāris ceļotājus.

Kaboverde 357

Levitējošs elektrības stabs.

Kaboverde 360

Tuvojas vakars. Klintsmalas cūku fermā vakariņu laiks.

Kaboverde 362

Arī pilsētiņā iedzīvotāji vakara saulē pārspriež dienas notikumus.

Kaboverde 366

Vienīgi potenciālās nākotnes futbola zvaigznes vēl nemet mieru.

Kaboverde 367

Šodienai pietiks. Laiks paskatīties uz saulrietu caur vietējā cukurniedru ruma kokteiļa glāzi.

Kaboverde 370

Turpinājumā – piedzīvojumi Kovas vulkānā.