Laiks izkļūt no vietējās lielpilsētas un paskatīties, kas darās pārējā salā. To darām, pie tirgus iestūķējoties vienā no mikriņiem, šeit sauktiem par aluguer. Uz paneļa ir patīkams paklājiņš, kurā tā vien gribas iegremdēt un paberzēt karstumā nemitīgi svīstošās plaukstas.

Kaboverde 101

Galvenais pārsteigums – vairums ceļu ārpus pilsētām ir bruģēti. Asfaltā novēroju tikai divus svaigus ceļa posmus – pārējie kā senos laikos. Pat ar atdalošājām līnijām no gaišākiem bruģakmeņiem. Braucot attiecīga, vienmērīgi vibrējoša sajūta. Miglaini atceros arī informāciju, ka bruģakmeņu materiāls esot vulkāniskas izcelsmes. Ar šo Kaboverdes salās deficītam tiešām nevajadzētu būt.

Kaboverde 103

Salas augstākais punkts – Monte Verde šķietami lūr virsū, lai kur tu salā atrastos. 725 metrus augsts.

Kaboverde 105

Ceļu remontdarbi. Bruģa spraugu tīrītājs?

Kaboverde 107

Novērojas arī krūma remonts.

Kaboverde 108

Nenopriecāties, skaistums. Vienīgais – sala ir totāls vulkāniskas izcelsmes tuksnesis.

Kaboverde 109

Sieviete ar zīdaini sagaida kādu savu mazliet lielāku bērnu atbraucot ar mūsu mikriņu.

Kaboverde 111

Vienā brīdī nogriežamies no ceļa un pa mazu celiņu stūķējamies pakalnā uz kādu pagalmu.

Kaboverde 113

Šoferis nav sīkumains un kādu tanti labprāt ieved tieši mājās.

Kaboverde 114

Kāda vietējā bagātnieka villa. Uz krāsu te iespringst tikai turīgie.

Kaboverde 117

Pārējiem ir citi izaicinājumi.

Kaboverde 119

Inovācijas sasniegušas arī šos krastus.

Kaboverde 120

Attālumi ir nelieli un gana ātri esam atbraukuši uz galapunktu – ciematiņu Calhau. Simpātiska pasaules malas sajūta.

Kaboverde 122

Nesaprotama instalācija no gliemežvākiem.

Kaboverde 126

Pamanu divus trulli, kas ir jocīgs rūķu mājiņu un tadžinu arhitektūras krustojums, sastopams Dienviditālijā.

Kaboverde 123

Ciemats atrodas tieši pie vulkāna krātera nogāzes. Ielas ir tukšas, sastopam vēl pāris tūristus un trīs akvalangistus, kas dodas mērcēties.

Kaboverde 128

Siesta.

Kaboverde 130

Tomēr tiekam arī novēroti.

Kaboverde 131

Vulkāna krāteris. Vienīgās košās krāsas apkārtējā ainavā no sevis izspiedusi kāda paēnā paslēpusies puķe.

Kaboverde 133

Viens no satiktajiem tūristiem krāmē uz īres auto jumta jūras ežu skeletiņus. Eksakti.

Kaboverde 135

Aparāta operators iesnaudies.

Kaboverde 137

Vienīgā vieta, kas ciematā vaļā – vietējais okeāna muzejs.

Kaboverde 138

Ekspozīcija izvietota ļoti kompakti. Sākumā šķiet, ka pie sienas ir zīme – dzīvniekus nebarot. Tomēr tas izrādās lūgums nemest uz grīdas atkritumus.

Kaboverde 139

Dodamies uz nākamo ciematu ar kājām. Sākumā pa apskaužami kvalitatīvas šosejas, pēc tam pa okeāna malu.

Kaboverde 140

Pa ceļam sastopas šāds augs. Mēģināja uzbrukt.

Kaboverde 141

Kad esam sasnieguši okeāna krastu, lai gar to soļotu tālāk – trīs autobusi izverd tūristu lavas straumi, kas plūst mūsu virzienā.

Kaboverde 142

Daži simti metru – un apkārt vairs nav manāms neviens. Toties mūs atkal vēro salas augstākais punkts.

Kaboverde 143

Šoseja savukārt aizvijas arvien augstāk pa kalnu nogāzi. No apakšas par to liecina vien reta ceļa zīme, kas brīdina par iespējamajiem nobrukumiem.

Kaboverde 147

Pludmali okupējuši nelieli krabīši.

Kaboverde 152

Taču vēl vairāk – izskalotie atkritumi. Vienīgais priecīgais, ko šajā situācijā var saskatīt – skaisti sapas ar okeāna tirkīza toni.

Kaboverde 145

Ir sajūta, ka tie vēlas ko pateikt.

Kaboverde 155

Sastopas pat šāda izmēra atkritums – vairs nevienam nevajadzīga, veca signālboja.

Kaboverde 153

Garlaicīgi nav – aiz nākamā līkuma sagaida vietējo komunikācijas mēģinājumi ar citplanētiešiem.

Kaboverde 156

Un vēl tālāk – kadri no sērfa zīmola reklāmas klipa.

Kaboverde 158

Vulkānisko iežu taka sagrupējas atpakaļ bruģētajā ceļā un ir skaidrs, ka sasniegta nākamā pilsētiņa – Baia das Gatas.

Kaboverde 162

Pirmā lieta – jānoiet garām mikroskopiskam graustu kvartālam.

Kaboverde 166

Tālāk sākas greznākas ēkas.

Kaboverde 168

Pilsētiņai pat ir vārti.

Kaboverde 170

Tomēr līdzīgi kā iepriekšējā ciemā – dienas vidū valda mērens izmirums.

Kaboverde 174

Visa iespējamā dzīvība ir sapulcējusies pie vienīgā atvērtā restorāniņa, kurā ieturas viss tūristu autobusa saturs.

Kaboverde 176

Arī taksists, mēģinot paslēpties vienīgā koka paēnā, pacietīgi gaida savu laupījumu.

Kaboverde 178

Nedaudz apokaliptiski.

Kaboverde 180

Suņu te tiešām netrūkst.

Kaboverde 186

Pat vietējās villas foto bez tāda neiztiek.

Kaboverde 188

Ar kājām pāri tuksnesīgam klajumam soļojam uz nākamo ciematu – Salamansa. Ainavas atkal top skaistas.

Kaboverde 191

Telefonu sērga tikusi arī līdz Kaboverdei.

Kaboverde 194

Turpat pie vietējās skoliņas durvīm pavisam netīšām izvietojušās visas iespējamās saldumu pārdevējas.

Kaboverde 195

Vīrietis mēģina izpiņķerēt zvejas auklas mudžekli, piesienot to pie tuvējās laivas. Izskatās, it kā būtu izvedis to pastaigā.

Kaboverde 196

Pludmalē atrodas paradīze mīlīga bāriņa izskatā.

Kaboverde 197

Ēdienkartē – mošķi.

Kaboverde 198

Arī reportāža no vietējā futbola čempionāta neiztiek bez sunēna bildes.

Kaboverde 203

Nāk vakars, jāķer pēdējais mikriņš atpakaļ uz Mindelo.

Kaboverde 206

Augšā tiek sakrāmētas mantas un – dodamies.

Kaboverde 208

Pa ceļam novērojas jocīgas struktūras. Kalnā izgrebts kvadrātveida laukums vienā pusē un ar baltu līniju iezīmēts otrā. Smadzenēm piepūlē pampstot tā arī nesapratu, kas tas ir.

Kaboverde 212

Bet citādi – tiešām skaista, piepildīta diena.

Kaboverde 211

Turpinājumā – piedzīvojumi blakus salā!