Ko darīt, ja valsts galvaspilsēta apskatīta, galvenā paradīzes sala iečekota un kaut kur vietējos kalnos arī no rollera ir sirsnīgi nokrists? Pareizi – lai brūcēm dzīstot, nekvernētu hostelī, ir jādodas uz autoostu, lai uz vienu diennnakti nomainītu dekorācijas un iepazītos ar vēl kādu jaunu vietu. Kartē ieraugu garšīga paskata nosaukumu Baucau. Izrādās tā ir otra lielākā pilsēta valstī. Der.

Ceļš sākas neparasti. Vispirms autoostā ir jāiztur iekšārāvēju psiholoģiskais terors – katrs ar glaimiem vai draudiem mani grib dabūt tieši savā transportlīdzeklī, tieku raustīts pat fiziski. Laimīgā kārtā zināma pieredze komunikācijā ar šādiem promo ļaudīm ir, drīz vien viņi nomierinās. Atliek saprast, kurš autobuss vajadzīgajā virzienā ir pilnākais un attiecīgi izbraukšanai gatavākais – pēc brīža tāds atrodas. Sarunāju stratēģisku vietu priekšā pie loga, kas izsauc neticamu pabīdīties spiestās blakussēdētājas tantes dusmu lēkmi – kas savukārt sasmīdina visus pārējos pasažierus. Paralēli rit arī pēdējie sagatavošanās darbi – mūsu buss tiek apkabināts ar paunām, kastēm un sīkāka kalibra transportlīdzekļiem. Kruīzēšu kā haizivs ar pielipējzivīm pie pakaļas.

Austrumtimora 442

Arī salonā nebūs garlaicīgi, iepazīstos ne tikai ar pūķa stadijā esošo tanti, bet arī vietējo Aijo Benesu.

Austrumtimora 439

Gāžam. Šo var teikt teju burtiski, jo ceļš ir ļoti līganizējošs – autobuss zvārstās pa neskaitāmām bedrēm un ieplakām. Tas gan netraucē čupiņām pasažieru vizināties arī uz rūcekļu jumtiem.

Austrumtimora 306

Izskatās, ka jebkura pārvietošanās tiek izmantota maksimāli lietderīgi.

Austrumtimora 273

Dažos posmos ceļi pamazām tiek uzfrišināti, tomēr pārsvarā diemžēl sanāk baudīt traģēdiju.

Austrumtimora 277

Tomēr progress valstī ienāk, kur liksies. Saules paneļi pāris vietās jau dūšīgi darbojas.

Austrumtimora 274

Top arī kas lielāks par saules paneļiem.

Austrumtimora 275

Un jau ir tapis. Šis varētu būt saistīts ar valsts galveno derīgo izrakteni, par kuru bijuši lieli vēsturiski strīdi un teju diplomātiskais karš ar Austrāliju.

Austrumtimora 278

Ceļš vijas gar pašu jūras krastu. Bēguma laikā šis tropiskais līcis gan īsti neizskatās pēc savas eksporta versijas no pastkartēm.

Austrumtimora 282

Mājokļi mēdz būt ļoti pieticīgi. Ceru, ka zvejnieku ģimenes sezonas apmetne, tomēr šo pieņēmumu pārbaudīt nesanāca laiks.

Austrumtimora 279

ZIvju rūpals gan te tiešām notiek. Kādā brīdī autobusu apdzen šāds fotogēnisks trio. Vadītājs to ieraugot, sāk sirsnīgi taurēt.

Austrumtimora 284

Loms tiek pie jauna īpašnieka un..

Austrumtimora 285

bez jebkādām šaubām ar kādu niedres lapu tiek piesiets pie logu tīrītāja slotiņām. Kad esam galapunktā, puse šo zivju paklusām ir aizpeldējušas kādā dziļākā ceļa bedrē, par ko šoferis ārkārtīgi pārdzīvo.

Austrumtimora 286

Šosejas malā kādā vietā uzrodas šādi veidojumi ar austrumtimoriešu tradicionālo jumtu apveidiem. Šķiet, ka šis ir tāds kā tirgus paviljonu un atpūtas vietu krustojums.

Austrumtimora 288

Skaistumtimora.

Austrumtimora 290

Jo tālāk no galvaspilsētas, jo autentiskāka arhitektūra.

Austrumtimora 293 565ea

Opā. Arī krokorisks!

Sāls rūpniecība.

Austrumtimora 295

Lopkopība. Izskatās, ka lopiņi te tīri labi sevi kopj paši.

Austrumtimora 298

Daži ciemati ir šādi, pavisam primitīvi, savukārt dažos ir tīri saturīgas mūra mājas. Bagātais tētis, nabagais tētis?

Austrumtimora 299

Joprojām īpaši neesam ieskrējušies.

Austrumtimora 300

Portugāļu mantojums.

Austrumtimora 303

Interesanta vietējā nianse – ceļu darbi tiek norobežoti ar šādām, krāsainām lentēm, radot tādu kā bērnu ballītes atmosfēru. Izskatījās, ka daži strādnieki šo vietu tieši tik relaksēti arī uztver.

Austrumtimora 305

Beidzot! Bakau mūs sagaida ar paceltu šķēpu.

Austrumtimora 308

Autobusu māksla te tiek uztverta nopietni. Eksluzivitātes līmenis ir tieši proporcionāls vējstikla necaurskatāmības procentam.

Austrumtimora 309

Tirgus sieviņa autoostas apkaimē.

Austrumtimora 311

Kāzas tiešām bijušas jaudīgas.

Austrumtimora 314

Zupas saimnieks, kā arī pārējās sastāvdaļas.

Austrumtimora 312

Pilsētas centrs ir neliels, ar dienasvidū izmirušām ielām un dažām koloniālā laika ēkām tajā.

Austrumtimora 316

Tipiskais jumts dod paēnu baznīcā gājējiem.

Austrumtimora 317

Divu ēku starpēnā no saules slēpjas arī cigarešu pārdevējs.

Austrumtimora 319

Lūdzu, nedariet to.

Austrumtimora 321

Če un Real Madrid fana darbavieta.

Austrumtimora 320

Palieku viesnīcā, no kuras balkona paveras visnotaļ episks skats uz tālu lejā esošo līci. Bakau izvietojusies tādā kā kalna nogāzē, līdz ar ko te nav deficīts ne reljefam, ne skati iespaidīgiem skatiem.

Austrumtimora 323

Nu, ko es teicu? Labrīt!

Austrumtimora 324

Teju pats pilsētas centrs!

Austrumtimora 327

Ceļš ir garš, kādas piecas sešas stundas – līdz ar ko nākamajā dienā stipri ilgi nekavējos un atkal dodos uz visai kolorīto autoostu.

Austrumtimora 328

Laukuma malās sasēduši dažādi lauku labumu tirgotāji.

Austrumtimora 330

No šejienes var aizvizināties ne tikai ar busiņu.

Austrumtimora 332

Priecīgs garāmgājējs.

Austrumtimora 331

Pasažieri tiek pievilināti ar dažādiem paņēmieniem.

Austrumtimora 333

Labi, ka ne visi tekoši saprot angļu valodu.

Austrumtimora 336

Māsa.

Austrumtimora 337

Pilsētas un lauki Austrumtimorā nav pārāk piedrazoti. Šķiet, ka šis Bakau autoostas kakts visā brauciena laikā bija visekstrēmākais šajā jomā novērotais.

Austrumtimora 338

Brīdis, kad uzturi savu kaislību uz Parīzi, Eifeļa torņus būvējot pat no turpat pa rokai esošajām reņģēm.

Austrumtimora 340

Ievelku elpu un esmu gatavs atpakaļceļam. Viegli nebūs.

Austrumtimora 345

Ceļu stāvoklis kopš vakardienas diemžēl nav mainījies.

Austrumtimora 347

Toties lauki vietām ir patiesi gleznieciski.

Austrumtimora 350

Interesants objekts kāda ciemata centrālajā laukumā.

Austrumtimora 351

Starp citu – esmu speciāli atkal izcīnījis priekšējo sēdekli, lai varētu maksimāli daudz pamanīt un apskatīt.

Austrumtimora 356

Tomēr, kā saka Austrumtimorā: redzēt ceļu – always sweet.

Austrumtimora 354 8c35a

Jo tuvāk Dili, jo vairāk dzīvības. Ķīnieši, protams, arī šeit jau sen ir iebāzuši kāju.

Austrumtimora 355

Populārākā indonēziešu alus Bintang rūpnīca un jumts kā nodeva vietējām tradīcijām.

Austrumtimora 357

Drošība te nav pirmajā vietā.

Austrumtimora 358

Pēdējā kalnu grēda pirms galvaspilsētas un atskats tikko nobrauktā ceļa virzienā.

Austrumtimora 359

Dili viss ir pa vecam.

Austrumtimora 360

Gan tārpiņš uz paneļa, gan lērums apaļu spogulīšu teju katrā pilsētas mikriņā.

Austrumtimora 362

Nēšu nesēji joprojām dodas savās gaitās.

Austrumtimora 372

Un, ik pa brīdim, protams, šīs formas.

Austrumtimora 383

Valstij atvēlētais laiks iet uz beigām. Brūces ir apkaltušas, esmu gatavs izciest vēl vienu odisejai pielīdzināmu braucienu – uz Timoras salas indonēziešu pusi, pilsētu Kupangu. Četrsimt kilometri – izbraucam astoņos no rīta, galā esam pēc četrpadsmit stundām. Pa ceļam ir, ko pavērot.

Austrumtimora 387

Pēdējais, kas paliek atmiņā, pirms esam sasnieguši robežu – ļoti mierīgi radiņi turpat kādas austrumtimoriešu ģimenes mājas pagalmā.

Austrumtimora 393

Indonēzijā tieku iekšā, jo esmu tālredzīgi noviltojis tālākceļa aviobiļeti ārā no valsts – bez tās šajā robežpunktā mani neielaistu. Uzreiz jūtami labāki ceļi, augstāks dzīves līmenis un ierastā pārapdzīvotība. Tomēr šajā kontrastā kaut kā pietrūkst, tikai pēc kāda laika aptuveni apjaušu, kas. Tā jaunas valsts pozitīvā naivuma un atvērtības, ar ko tā uztver pagaidām mazskaitlīgos ārzemju viesus. Joprojām autentiska, mazapmeklēta un īsta. Ja esiet tajā galā – nepalaidiet garām. Kas zin, cik ilgi vēl tā būs.

Austrumtimora 449