Ne pārāk ilgais, Mjanmai atvēlētais laiks iet uz beigām, esmu pārāk ilgi iestrēdzis Jangonā. Sākotnēji gribu realizēt grandiozu plānu, ar vietējo sabiedriskajiem prāmjiem pa upēm aizkuģot uz Pateinu, pilsētu Mjanmas rietumos, taču mana naivā iecere izsīkst angliski nerunājošajā ostas biļešu kasē, kur, nespējot ar vietējo rakstuzīmju bumbulīšiem noklātajos sarakstu plakātos saprast pilnīgi neko, sāku nojaust, ka šis ceļojums varētu ievilkties un domino efektā izjaukt pārējos ieplānotos pārlidojumus reģionā. Tā kā ar pārbāztajiem satiksmes autobusiem ir līdzīgs stāsts, saprotu, ka vienīgā iespēja kaut ko atlikušajās pāris dienās apskatīt, ir dabūt automašīnu ar šoferi. Nekad neesmu bijis taksometru garās distancēs izmantošanas fans, taču zinu, ka nožēla par neizmantoto iespēju man vēlāk neliks mieru.

Nākamajā rītā nepatīkami līņā lietus un mēs pametam Jangonu. Šādā dienā ļoti noder iespēja patverties zem auto jumta.

Mjanma 159

Sākas darbdiena. Vietējie dodas uz metropoli, sasēdušies par sabiedrisko transportu pārvietotas kravasmašīnu kastēs, šprotu režīmā.

Mjanma 160

Turpat pie pilsētas robežas sākas koka būdiņu kolonijas. Sākotnēji domāju, ka tie ir grausti, taču vēlāk, tādā nonācis, saprotu, ka pēc vietējo standarta, tās vienkārši ir ne pārāk lepnas mājiņas.

Mjanma 161

Uz izdangātajiem ceļiem pieprasīta uzņēmējdarbība ir riepu serviss. To vienmēr var atpazīt pēc folijā ietīta pacienta, redzama pa gabalu.

Mjanma 162

Ideoloģisks plakāts. Šķiet, pret bērnu nodarbināšanu paramilitārajās vienībās, nevis par to.

Mjanma 163

Interesanti, ka Mjanmas karogs pēc krāsām ir identisks Lietuvas karogam. Vienīgā atšķirība – balta zvaigzne tā centrā. Droši vien nodeva tam ģenerāļu režīmam.

Mjanma 165

Braucamais.

Mjanma 164

Tipiska vietējo benzīntanku iezīme – nereāli augstas kolonnas un jumts. Trīsstāvīgais autobus, droši! Visticamāk, tiešām paredzēts ar mantām nekritiski pārkrautajiem kravas auto.

Mjanma 167

Fūrists nostaļģē ar savu radinieku attēlu uz kabīnes.

Mjanma 168

Izbraucot no Jangonas, paveras diezgan klaja ainava. Ļoti daudzās vietās ceļmalā milzīgas zemes platības ir iežogotas ar visai nopietnām sētām. Mans šoferis apstiprina aizdomas – šo zemi ir izpirkuši kaut kādi mistiski investori un korporācijas. Un pagaidām, kamēr būs skaidrāka situācija valstī – vienkārši tur aiz atslēgas.

Mjanma 169

Veseli lauki, simti un tūkstoši hektāri, kas netiek nevienam.

Mjanma 170

Arī šeit jaunatne brauc ar kabrioletiem. Parastā, nevis zelta. Un uz darbu.

Mjanma 171

Nogriežam no ceļa kādā ciematā, mans šoferis vēlas savai sievasmātei atdot dažas mantas. Man šī ir lieliska iespēja apskatīties, kā dzīvo vietējie.

Mjanma 172

Ciemata sporta laukums.

Mjanma 173

Ejam viesoties. Necilās mājiņas iekšpuse ir tīra un kārtīga. Goda vietā – televizors, kaut kādi sertifikāti, un galvenais – rotaļlietas celofāna iepakojumā. Dāvanas nevar dot bērniem, sasmērēsies. Pie otras sienas – mazs altārītis.

Mjanma 179

Viesistaba ir tiešām maza. Stiklu logiem nav.

Mjanma 178

Guļamistabai nav arī logu. Pēc visa spriežot, gulēšana notiek uz grīdas, palags kalpo kā aizsargs pret moskītiem.

Mjanma 176

Virtuve.

Mjanma 177

Turpat kaimiņos no tradicionālā skaļruņa dārd apgrūtinoši skaļa mūzika. Neviens neiebilst. Laikam nav pieņemts strīdēties ar kaimiņiem.

Mjanma 185

Ciemata vienīgās ielas galā ir neliels templis.

Mjanma 183

Šoferis mani sapazīstina ar mūkiem, ar ko sasēžamies ANO padomes cienīgā apspriežu aplī. Sarunas gan īsti nevedas.

Mjanma 181 34a5c

Turpat aiz ciemata būdām sākas lauki, kuros vizuāli nekas nav mainījies gadsimtiem.

Mjanma 180

Ieraugot kameru, ciemata iedzīvotājas ļoti mulst.

Mjanma 182

Mājas arestā esošā cūka gan nē.

Mjanma 184

Pēc brīža atgriežamies uz pārblīvētās šosejas. Kaut kas deg.

Mjanma 187

Optimistiska saimniecība pa ceļam. Progress ir – parādās pirmās saules baterijas, kas šejienes apstākļos ir labs risinājums.

Mjanma 188

Ceļazīmju ir maz, un arī esošās nedod lielu iedvesmu mēģināt te stūrēt pašam.

Mjanma 189

Ceļmalās pie katras apdzīvotas vietas stāv ziedojumu vācēji reliģiskiem mērķiem. Ir kaut kādu vietējo svētku kulminācija.

Mjanma 191

Redzamas daudzas naudaskoku procesijas, ko pavada jau pierastie dārdošie skaļruņi. Šeit var redzēt, ka Dieviem tiek upurētas arī kastes, ar, visticamāk, ķīniešu precēm.

Mjanma 192

Bez trompetes nekur.

Mjanma 193

Fotogēnisks, pasvaigs tilts.

Mjanma 194

Daudzi vietējie pa ceļmalu pārvietojas tikai ar kājām. Jo tālāk no Jangonas, jo mazāk auto.

Mjanma 195

Trauku mazgāšana samērā zolīdā pieceļa restorānā. Baigi izskatās, ka ūdens pa zilajām caurulītēm tiek pasmelts turpat no upes.

Mjanma 196

Tipisks skats uz zaļumos slēpta ciemata galveno ielu garāmbraucot.

Mjanma 197

Kamēr aplūkojat mana gana labā maizē tikušā šofera Telefonu, varu pastāstīt, ka šī varētu būt viena no retajām valstīm, kur mašīnas ir ar stūri labajā pusē, un..arī brauc pa labo joslu. Izskaidrojums pavisam vienkāršs – braukšana pa kreiso pusi un transportlīdzekļi te bija palikuši no britu laikiem, taču viens no ģenerāļu huntas līderiem, saņēmis sava uzticamā astrologa norādījumu, 1970. gadā, vienā dienā vienkārši pavēlēja visiem sākt braukt pa labo joslu. Tā tas arī ir palicis, par spīti tam, ka vairumam auto, kas pēdējā laikā masveidā tiek ievesti no Japānas, stūre arī ir labajā pusē. Varat iedomāties katra fūres apdzīšanas manevra riskantumu, un manu plaukstu mikluma līmeni nemitīgā stresa iespaidā, visu laiku komentējot neko neredzošajam šoferim, vai josla ir brīva apdzīšanai.

Mjanma 198

Tēvs un dēls manuāli asfaltē ceļu.

Mjanma 199

Izmantoju izdevību šoferi izmantot kā tulku, un lieku viņam apstāties pie dažādām saimniecībām, mēģinot īsajā brīdī apskatīties, kā vietējie te iztiek. Tā nonāku graudu klētī ar to sargājošu suni.

Mjanma 200

Pagalmā, kurā, saulainā laikā, šie graudi tiek kaltēti.

Mjanma 201

Kārtējās procesijas vidū.

Mjanma 202

Iecienīts tēls ir melns bullis. Upurēšanas tēma, droši vien.

Mjanma 211

Teju pie katra ciemata iebrauktuves plīvo reliģiskie karogi un trompetes pavadībā abās ceļa pusēs stāv ziedojumu atņēmēji. Nekādu joku.

Mjanma 204

Ceļmalu mājiņas piepelnīšanās nolūkā gandrīz vienmēr ir arī veikaliņi.

Mjanma 203 16ad2

Šajā laukā, ļoti iespējams, ir arī šo veikaliņu īpašnieki.

Mjanma 205

Lietas notiek.

Mjanma 206

Cerība ir.

Mjanma 207

Šādā mūžīgajā zaļumā vienmēr var izkruķīties.

Mjanma 209

Pēc pusdienas brauciena tuvojamies Pateinai. Cilvēku ceļmalās atkal kļūst vairāk.

Mjanma 208

Stipri līst. Skaists cilvēciskās savstarpējās izpalīdzības piemērs, tika novērots uz ļoti daudziem motorolleriem.

Mjanma 212

Pirmais, ko man šoferis parāda, ir zeltā mirdzošs, ar naudu pilns templis.

Mjanma 214

Arī tempļa suvenīru pārdevēja nespēj samierināties ar mazāku telefonu, kā manam draugam šoferim.

Mjanma 213

Pateinietes. Kā no dokumentālās filmas.

Mjanma 215

Pati pilsēta ir pielijusi un ne pārāk gleznaina.

Mjanma 217

Ja nu vienīgi detaļās.

Mjanma 216

Uļjanai Semjonovai patiktu.

Mjanma 218

Pilsētas centra ikdiena.

Mjanma 219

Izremontētajā promenādē gaida vilšanās.

Mjanma 221

Par spīti lietum, vietējie kursē pāri upei ar šādiem nelieliem prāmīšiem.

Mjanma 220

Nokia iekaro valsti ar premium telefonu.

Mjanma 223

Pateina visā Mjanmā slavena ar saviem saulessargiem. Aizbraucam uz vienu darbnīciņu, kur tādus taisa. Izkāpt no mašīnas nav viegli.

Mjanma 224

Saulessargu taisītāji priecīgi izrāda saimniecību un pat neattopas, ka retajam tūristam varētu kādu mēģināt notirgot. Uzbāzības ziņā absolūti nesamaitāta valsts.

Mjanma 225

Tātad, Pateinas lepnums.

Mjanma 226

Saulesbriļļu tirgotāja.

Mjanma 229

Atkal nonākot krastmalā, esam liecinieki kārtējai ceremonijai.

Mjanma 230

Tomēr šoreiz tā ir hindu, nevis budisma.

Mjanma 231

Vīri tiek dūšīgi laistīti ar duļķaino upes ūdeni, apkārt ātri savācas ziņkārīgo vietējo pūlis.

Mjanma 234

Bezmaksas šovs.

Mjanma 232

No upes puses pilsēta izskatās simpātiskāk.

Mjanma 236

Krastmala arī ir vieta, kur viss notiek. Pastaigājas brīnišķīgi košas mūķenes.

Mjanma 240

Notiek visdažādākā tirdzniecība.

Mjanma 241

Tepat atrodam arī restorāniņu, kur ar manu draugu šoferi kārtīgi uzēdam pirms atpakaļceļa.

Mjanma 242

Interjeru organiski papildina šo vietu nupat pametušās, skaļās kompānijas alus kausu rinda.

Mjanma 243

Laižam atpakaļ, pa ceļam novērtējuši vietējo kravas auto.

Mjanma 244

CSDD plakāts.

Mjanma 245

Ceļmalās bieži redzami dažādas rokdarbu kvalitātes stendiņi ar pudelēm. Izrādās, tā nav arbūzu sula, tikai kārtējais veids, kā vietējie piepelnās – pārdodot benzīnu.

Mjanma 247

Apskatām vietējo putnu fermu. Cāļu telpa atrodas uz pāļiem, vismaz divu metru augstumā, ar retu bambusa mietiņu grīdu.

Mjanma 248

Pati ferma.

Mjanma 250

Pārejot pāri mīlīgam tiltiņam ir arī otra struktūrvienība – zosīm.

Mjanma 252

Tās ir šokā, mani redzot.

Mjanma 253

Ainiņas pa ceļam.

Mjanma 254

Rīsam pret lietaino laiku nekad nav pretenziju.

Mjanma 255

Lai gan, rīsa viedokli te, protams, neviens neprasa.

Mjanma 256

Cūka risina.

Mjanma 257

Arī atpakaļceļā mums neliek mieru ziedojumu pieprasītāji.

Mjanma 258

Reliģisko ziedojumu mantu kaudzes ir pat maksas ceļu nodevas kontolpunktā (jā, pat te ir maksas ceļi).

Mjanma 262

Vēl pēdējā zaļā pietura (tradicionālais veču gurnu apsējs longyi šo nodarbi padara mazliet nevīrišķīgu),

Mjanma 261

Un kopā ar visu trompeti drīz būsim atpakaļ iekšā Jangonas vakara sastrēgumos.

Mjanma 264

Nākamajā rītā, kurš ir vēl lietaināks kā šī diena, labajā maizē tikušais šoferis nogādā mani lidostā. Pēc Mjanmas mans ceļš ved tālāk uz Laosu, Kambodžu, Vjetnamu, Taizemi un Singapūru. Tomēr lai cik brīnišķīgi nebūtu šajās vietās, Mjanmas draudzīgais pirmatnīgums negaist no atmiņas, izvirzot to manā subjektīvajā reģiona topa pirmajā vietā. Diemžēl visticamāk, tas ir tikai laika jautājums – globālais tūrisms, ar tādu bālģīmjkareivju, kā es, palīdzību, neizbēgami Mjanmu novedīs turpat, kur kaimiņzemes. Un te rodas reāla dilemma – braukt, lai apskatītu, kamēr ir, vai nebraukt, lai neizbojātu, kā ir. To jāizlemj katram pašam.