Pitalova. Jaunlatgale. Abrene. Neliela, ne pārāk pārtikusi Krievijas pilsētiņa, tikai 10 kilometrus no tuvākā mūsu robežpunkta, ir īpaša vieta – veselus divdesmit piecus gadus – no 1920. gada miera līguma, līdz pat 1945. gada janvārim tā starptautisku līgumu rezultātā atradās Latvijas sastāvā. Un vairums vietējo toreiz sevi tiešām arī esot uzskatījuši par latviešiem, pat, ja pasē bijusi norādīta pavisam cita tautība. Ir versija, ka pat sākotnējais nosaukums radies nevis no vārda "spīdzināt" vai krievu pulkveža uzvārda, bet gan kā rusificējies nosaukums Pietālava. Ir pagājis ilgs laiks, strīdi par Abreni jau sen noklusuši. Taču vēl 2005. gadā, vēl pirms robežlīguma noslēgšanas, pats Putins kādā preses konferencē solīja, ka "Latvija drīzāk dabūs beigta ēzeļa ausis, nevis Pitalovu." Izmantota gan deviņdesmito gadu Atmodas eiforijas laikā, gan vēlāku gadu nacionālpolitiķu retorikā, tagad nelielā Pitalova dzīvo savu dzīvi – šķietami aizmirsta gan no vienas, gan no otras valsts varas centru puses.

Nokļūt Pitalovā gribēju jau ilgi. Tiešām interesanti, kāda atmosfēra tur šobrīd valda. Cik sapņosi, jāsāk rīkoties – saņemamies un dodamies garākas nedēļas nogales roudtripā kopā ar manu cīņubiedru Raimondu. Viņš sagatavojies krietni nopietnāk kā es – saģērbies speciāli ceļojumam kā īsts Pečoru klostera svētceļnieks, lai labāk saplūstu ar pūli. Problēmu gadījumā taisos atsaukties uz viņu kā uz savu vietējo jumtu. Pats ceļojuma sākums, pirmajā pieturvietā Balvos satikta kaza.

Abrene

Izbraucam cauri Viļakai un pavisam drīz attopamies apstulbinoši modernā Latvijas puses robežpunktā. Tikko uzcelts, svaigs, spīdošs un..pustukšs – šķiet, ka visi nodarbinātie, ko satikām, arī bija nupat robežsardzes skolu pabeiguši, centīgi jaunieši. Bet jāpraktizējas ir, tas skaidrs. Kamēr gaidām nelielajā rindā pirms krievu puses robežpunkta, smiedamies ēdam līdzpaņemtā parmezāna gabaliņus – lai sanāk mazliet mazāks sods par potenciālo sankcijproduktu kontrabandu. Lieki – robežsargi vispār nepievērš uzmanību mūsu gana lielajam pārtikas maisam.

Abrene 2

Uzreiz aiz robežas, protams, ir benzīntanks. Un samērā baisas kvalitātes asfalts. 

Abrene 3

Ātri nonākam līdz pilsētas zīmei. Kartē pirms tam esmu pamanījis atzīmētu viesnīcu, kuru nevar atrast nevienā rezervēšanas sistēmā. Kad piebraucam pie tās, kļūst skaidrs – kapēc. Durvis ir aiznaglotas ciet, viss tukšs un pamiris. Sajutis potenciālu apdraudējumu Pitalovas izpētes ekspedīcijas norisei, grābju ciet pirmo garāmejošo tanti ar jautājumu – kur šeit var palikt pa nakti.

Abrene 98

Izrādās – viena vieta ir! Pēc līkumošanas pa ieliņām, kā arī pāris reizes ceļa uzjautāšanām atrodam šobrīd vienīgo naktsmītni Pitalovā. Tas ir bijušais pansionāts, kurā šobrīd veikts neliels kosmētiskais remonts un istabiņas tiek izīrētas. Citu alternatīvu nav, esam priecīgi par šo pašu – tomēr vakarā, protams, nekādi nepamet domas par to, cik sirmgalvji manā gultā ir paspējuši nomirt.

Abrene 62

Mazliet pārsteidz vietējās paražas – pēc kaut kāda jaunākā lēmuma no augšas viesnīcas darbiniecei esot jānokopē nevis tikai ārzemju viesa pases atvērums ar bildi un pamatinformāciju, bet arī pilnīgi visi pārējie atvērumi, pat ja tie ir tukši. Pilnīgi dzirdu, kā, ierijot kārtējo papīra žūksni, kopējamā aparāta dūkoņas pavadījumā pazūd vēl viens hektārs Krievzemes meža.

Abrene 4

Papīri kārtībā, ejam staigāt. Pirmais iespaids ir samērā necils, lai arī nekādus brīnumus te nemaz negaidām.

Abrene 5

Izkususi mājiņa. Nekas unikāls – tādas diemžēl bez deficīta var sastapt arī Latgalē.

Abrene 7

Cilvēkam gribas dzīvot tā, lai skaisti. Un tāpēc viņš drīzāk patērēs laiku puķēm, mucas apgleznošanai un leļļu modes dizainam, nekā šķūnīša durvju nokrāsošanai.

Abrene 8

Gadās arī diezgan asprātīgi pelēkās ikdienas izkrāsošanas eksemplāri – skaists pāvs, kas radies no riepas, šļūtenes un īstu puķu astes!

Abrene 9

Nonākam līdz vienīgajai kafejnīcai pilsētā, lai ieturētu pusdienas. Priekšā jau gaida automašīna ar Latvijas numuriem. Droši vien pierobežas naftas produktu biznesā iesaistīts cilvēks.

Abrene 10

Kafejnīcas nosaukums ir Versaļa! Tai nav ne vainas – paēdam un uzzinām arī to, ka piektdienu vakaros te ir galvenā apriņķa diskotēka. Saskatāmies – ir piektdienas vakars! Nolemts, jānāk. Papildu adrenalīnu un cerības uz krāšņu vakaru paaugstina svaigi izsistais kafejnīcas logs.

Abrene 11

Turpinām apgaitu. Turpat netālu no Versaļas gozējas pamests veikals. Kafejnīca atrodas diezgan nomaļā, kokiem aizaugušā vietā, pie dzelzceļa stacijas – diskotēku attiecīgi neredzēs neviena lieka acs. Ar acs kaktiņu pētu un plānoju potenciālos bēgšanas maršrutus vakaram.

Abrene 13

Pati dzelzceļa stacija.

Abrene 14

Šis ir diezgan liels dzelzceļa mezgls – piestāj vilcieni, kas kursē no Pēterburgas Rēzeknes virzienā, un otrādi.

Abrene 71

Stacijā atrodas liels un ļoti detalizēts plakāts ar instrukcijām, kā jārīkojas terorakta gadījumā.

Abrene 100

Vietējam kioskam prasītos neliels kosmētiskais remonts.

Abrene 15

Turpat netālu ir vēl viens modelis, kas vispār atgādina tikko caur zemes atmosfēru atpakaļ no kosmosa atgriezušos, vēl neatdzisušu satelītu.

Abrene 18

Te jau labāk – zilā krāsa, tāpat kā ibumetīns, atrisina visu.

Abrene 16

Analogais ledusskapis āboliem.

Abrene 19

Pitalova ir zaļumu pārņemta – šķiet, ka īsti nav vienotas pilsētvides sajūtas – tikai atsevišķas ēkas, vai ēku grupas, kas ik pa brīdim izaug no koku un krūmu mudžekļa.

Abrene 21

Neredzētas, interesantas zooloģiskas detaļas pie veikaliņa durvīm.

Abrene 20

Un arī pārsteigums, negaidīta atkalsatikšanās – miskastes mašīna no manas bērnības! Tieši uz šādu pašu mūsu pagalmā divreiz nedēļā noteiktos laikos bija jāstiepj atkritumu spainis!

Abrene 22

Kultūras programma. Kā redzams, piemērota skatītājiem sākot ar 0+ gadu vecumu.

Abrene 23

Arhitektūra.

Abrene 24

Fasādes noformējums veikalam Pie Ksušas.

Abrene 25

Pilnīgi negaidīti aiz kāda stūra iznirst iespaidīgs Kosmonautikas Muzejs! Taču šķiet, ka ir ciet, vismaz neatceros, ka mēs būtu to apmeklējuši.

Abrene 28

Turpat blakus arī obligātais piemineklis šeit tā sauktā Tēvijas karā kritušajiem.

Abrene 29

Skvērs nosaukts par godu trīsdesmitgadei, kopš atbrīvošanas no fašistu iebrucējiem. Kādu laiciņu jau te ir, tātad.

Abrene 30

Šķiet, esam nonākuši pilsētiņas centrā. Te atrodas pamests kinoteātris un kādas koka ēkas drupas. Sākam runāties ar kādu sākumā visai aizdomīgu onkuli, kurš domā, ka esam spiegi vai žurnālisti. Tomēr drīz, uzzinot ka esam no Latvijas un atbraukuši tikai intereses dēļ, viņš atmaigst. Stāsta, ka saites abās robežas pusēs ir spēcīgas, ka daudziem šejieniešiem Latvijā dzīvo radi un ka automašīnas ar mūsu numurzīmēm Pitalovā varot redzēt ļoti bieži. Uzzinām arī to, ka nojaucamā ēka ir kāds Latvijas laika objekts un arī to, ka laukuma vidū augošo egli uz Jauno gadu rotājot kā pilsētas galveno. Nu ko, paldies onkulim.

Abrene 33

No kinoteātra godības nav palikuši pat neona burti.

Abrene 32

Alternatīvais ķieģelis. Droši vien, lai neatgādinātu Latvijas karogu.

Abrene 31

Paspējam arī tikt līdz vietējam muzejam. Dāmas jau taisās to slēgt ciet, grīdas ir izmazgāti žūstošas un viņu neapmierinātība ir acīmredzama. Tomēr mums neko nevar padarīt, iekļaujamies oficiālajā darba laikā.

Abrene 34

Te šobrīd notiek arī kādas Rīgas skolnieces fotoizstāde!

Abrene 35

Muzeja ekspozīcija acīmredzami nav pārāk mainījusies kopš padomju laikiem. Pitalovas īpašā saikne ar Latviju arī netiek ne slēpta, ne īpaši noklusināta.

Abrene 36

Latvijas laikam veltīta nodaļa "Buržuāzijas gadi", un, protams, tas tiek mazliet portretēts kā laiks, kas padomju patriotiem bija jāpārcieš nogaidot. Kā nelielas zobu sāpes. Apskatāma arī vecā parauga pase.

Abrene 37

Par Abreni pilsētu pārdēvēja 1938. gadā, līdz tam tā bija Jaunlatgale.

Abrene 38

Simpātiski izskatās jau padomju pirmās ienākšanas laikā izdotais žurnāls Darba sieviete ar gruzīnu vīrieti, Josifu uz vāka.

Abrene 40

Te eksponējas arī interesants, robežsardzes sadraudzībai veltīts vimpelis, kurā Pitalova cieši savienojas ar Ventspili. Aivars atkal kaut ko?

Abrene 39

Tautumeitu sadraudzība viesnīcas foajē.

Abrene 41

Par spīti naftalīna aromātam ekspozīcijā, muzejs tomēr mazliet cenšas iet pasaules garam līdzi – priekšnama kambarītis ar pakaramajiem iekārtots speciāli Instagramam.

Abrene 42

Muzeju slēdz, klaiņojam tālāk.

Abrene 43

Mikrorajons.

Abrene 47

Apģērbu veikals daudzdzīvokļu mājā.

Abrene 46

Ejot gar pašvaldības ēku, no kuplām eglēm mūsu priekšā pēkšņi izlec Ļeņins! Pavisam neierasti kompakts, Porziņģa augumā.

Abrene 48

Pa visu pilsētu kā epidēmija izlīmēti indīgi zaļi A4 izmēra paziņojumi par tūrisma firmas atvēršanos drīzumā. Ņemot vērā šo lapu daudzumu (kas stipri pārsniedz pat manas pases kopiju skaitu viesnīcā), domāju, ka Pitalovā nav palicis neviens, kas nezinātu par Sea Travel.

Abrene 49

Uzejam arī totālu arhitektūras avangarda paraugu, tikpat efektīgu kā garāmejošo dāmu kosmētika. Diemžēl projekts izskatās nerealizēts līdz galam.

Abrene 50

Tuvojas vakars, laiks doties uz pansionātu, lai pucētos diskotēkai. Ejam pa īsāko ceļu, caur parku. Un tur – tante mierīgi gana govi!

Abrene 54

Protams, piestājam kārtīgi pakomunicēt. Tā ir tante Žeņa, ļoti runātīga, govs ganīšanas pilsētas parkā sakarā jau esot pabijusi un savu kritikas devu ievākusi arī internetā, tāpēc vaicā, vai arī mēs esam no interneta. Nomierinām, sakot, ka Krievijas internetam mēs netiekam klāt. Tantei radi dzīvo Latvijā, esot arī bijusi tur, Gulbenē. Atzīst, ka mazliet kārtīgāk kā Pitalovā pie mums esot gan. Taču arī šeit neesot nekādas vainas – kur skriet, vecam cilvēkam. Kad brūnaļa mūsu acu priekšā turpat pie celiņa nokrauj kārtīgu kravu, pa jokam bilstu, ka tagad jau esot populāri parkos aiz mājdzīvniekiem ar kulīti savākt. Tante pilnā nopietnībā atbild, ka tā arī vēlāk izdarīšot.

Abrene 53

Kamēr diskutējam, govs lēnām pati aizdodas mājās – ceļu zina ļoti labi.

Abrene 57

Arī mūsu saruna kādu laiku vēl parisinās – ir pa ceļam. Tikai šoreiz tie esam mēs, kas ejam uz pansionātu.

Abrene 59

Nevienas taisnas līnijas.

Abrene 58

Pēc kāda laika, svaigi sasmaržojušies, esam gatavi doties iekarot diskotēku. Bažīgās vakara priekšnojautās, ienākot vēlreiz izpētu izsisto Versaļas durvju stiklu.

Abrene 64

Apsēžamies tālākajā stūrī. Ēdam, dzeram, gaidām. Sākumā kādā blakus telpā ir paklusas, nelielas svinības, bet arī šie cilvēki drīzumā Versaļu pamet.

Abrene 63

Tuvojas vienpadsmit vakarā, joprojām neviena cilvēka. Kļūst neomulīgi, pasūtām saldo.

Abrene 65

Vēl pēc kāda brīža saprotam, ka nebūs. Tā arī neviens nav ieradies. Dodamies. Pa pustumšajām ieliņām, garām spocīgi drūmajai autoostai, atrodam ceļu uz savu leģendāro pansionātu.

Abrene 66

Šķiet, ka šeit esam vienīgie viesi. Pilnīgs klusums. Tomēr ap pusnakti, ejot uz koridora tālākajā galā esošo dušu, sastopu dīvainu, pie tās durvīm esošajā izlietnē kājas mazgājošu, sīvi pēc meža smaržojošu vīrieti. Tā kā tas šķiet par maz, nolemjam skatīties šausmu filmu The Conjuring 2. Tā izrādās baisa pieredze – katrs gājiens uz tualeti koridora galā raisa spēcīgas emocijas, it sevišķi zinot, ka kaut kur šeit ir arī netīro kāju mežavīrs. Tomēr sagaidām rītu, par spīti tam, ka naktī, murgojot, man šķiet ka mūsu istabiņas stūrī esošais skapis ir kļuvis par kaut ko citu. 

Abrene 68 f0544

Rīts ir skaists. Tāpat kā Raimonda autentiskais autfits. 

Abrene 77

Turpinām pētīt pilsētu. Kādas mājas pagalmā brīvi ballējas cūku ģimene.

Abrene 70

Kādas citas pagalms kļuvis par plastmasas Seišeļu salām.

Abrene 72

Zaļumu te netrūkst.

Abrene 74

Atšķirīgi dzīves līmeņi.

Abrene 76

Iespaidīga ābolu raža.

Abrene 81 04fd2

Veikala noformējums.

Abrene 82 f1566

Rajona boss.

Abrene 84

Pitalovas tirgus. Vai nu esam nokavējuši, vai arī tiešām tik panīcis.

Abrene 90

Viens onkulis tirgo drēbes, otrs dārzeņus un ogas. Un trešais smaidīgi noraugās no Vienotās Krievijas priekšvēlēšanu plakāta.

Abrene 89

Spēcīgi nobrendots izlejamā alus veikaliņš. Tīra neirolingvistiskā programmēšana – nu kā paiet garām šādiem pieciem zeltainā dzēriena baseiniem?

Abrene 91

Uzejam arī simpātisku, grieķu-romiešu-staļina stilā risinātu, saimniecības preču veikalu.

Abrene 92

Tas ir pieblīvēts ar preci līdz griestiem. Īpaši izceļas ikonpaklāji.

Abrene 95

Logā redzams skaists grafikas dizaina kultūrmantojums.

Abrene 96

Vēlreiz atrodam autoostu, šoreiz dienasgaismā.

Abrene 101

Visa satiksme pārsvarā uz tuvīnajiem miestiem. Tālākais autobuss – uz Pskovu – iet tikai vienreiz dienā, simts kilometrus lielo attālumu pamanoties veikt četrās stundās.

Abrene 102

Pirmskara laika ēka – pēckara stāvoklī.

Abrene 104

Negribētos, lai iespaids par Pitalovu rodas vienveidīgi pesimistisks. Nekas unikāli slikts šeit nav – tikai mūsdienu Krievijas provinces realitāte. Kāds dzīvo labāk, kāds mazāk. Izbraucot no Pitalovas, kādu gabalu aizvedam divas stopētājas – tās stāsta, ka darba īsti neesot, ka cilvēki dodoties labākas dzīves meklējumos uz Pskovu, Pēterburgu vai pat Murmansku. Kas savādāk kā pie mums, Latgales austrumos? Jā, pilsēta ir aizaugusi un vietām diezgan nolaista – taču ir arī pozitīvas pazīmes. Arī šeit Eiropas Savienība mēdz iešķiebt naudu kāda ceļa posma remontam – pārrobežu sadarbības programmas ietvaros.

Abrene 107

Pasvaiga gājēju pāreja. Cits jautājums, protams, vai tā tiek ievērota.

Abrene 106

Samērā svaigs krāsojums.

Abrene 108

Šeit vispār – kā Eiropā. Pilsētas nomalē ir vēl pāris Krievijas lielo zīmolu pārtikas lielveikali, līdz tiem netikām, bet ticu, ka arī to apkārtne ir sakopta līdzīgi.

Abrene 109

Estrāde.

Abrene 110

Stadions. Nu, te vēl ir vieta uzlabojumiem.

Abrene 112

Pa kādam stūrim tiek sakopts, lapas sagrābtas, viss atkarīgs no pašiem.

Abrene 113

XOXOXO, mūsu grafiks biksta sānā doties tālāk, Pleskavas virzienā.

Abrene 114

Man vēl nav ne jausmas, ka tur mūs sagaidīs krāšņi piedzīvojumi! Zelta podi,

Abrene 116

godīgi dzērāji,

Abrene 118

kā arī patiess krievu garīgums! 

Abrene 119

Tiešām iesaku apceļot Krieviju! Sirsnīgumam ir brīnišķīga tendence nomākt nepilnības.