Ruhnu. Tā igauniski sauc šo saliņu, 12 kvadrātkilometrus zemes Rīgas līča ziemeļos, 36 kilometrus no Kolkas raga. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados starp Latviju un Igauniju norisinājās vesels kariņš preses slejās par to, kurai valstij tad mazais sauszemes pleķis īsti pienākas. Taču tajā laikā salu (neskaitot roņus) apdzīvoja zviedri un uzreiz pēc neatkarības iegūšanas, igauņu steidzīgi noorganizētajā referendumā, tie izvēlējās mūsu ziemeļu draugu politisko paspārni. Lielā mērā arī tāpēc, ka zviedru minoritāte apdzīvoja arī citas igauņu salas, savukārt ar Latviju vienīgā vēsturiskā saikne – braukšana uz Rīgu tirgot roņādas. Īsi pirms otrā pasaules kara beigām faktiski visi zviedri aši aizbēga uz etnisko dzimteni, savā vietā atstājot tukšas mājas igauņu ģimeņu ienākšanai. 

Saliņa man nedeva mieru jau sen, tāpēc, padzirdējis, ka mans paziņa, Latvijā dzīvojošs amerikānis Mets bieži burā pa līci ar savu jahtu, saprotu, ka šī ir mana iespēja tur nokļūt. Tā kādā jūnija piektdienas novakarē arī notiek, savācamies neliela, visai asprātīga kompānija Andrejsalas ostā un gatavojamies doties. Beidzot. Uz turieni.

Ronu sala 5

Sagatavošanās darbi pirms ostas muliņa pamešanas – atvadas no radiniekiem, igauņu valodas sarunvārdu atkārtošana kontaktiem ar iezemietēm.

Ronu sala

Jahta ir pārpilna ar noslēpumainām, man līdz šim nezināmām detaļām. Pētīt un mēģināt saprast katras nozīmi ir kaifs.

Ronu sala 2

Piemēram, šādas debespušu skrūvītes.

Ronu sala 3

Kapteinis Mets. Atpazīstams pēc jūrnieku krekla, dabiski. Kuģošana tagad notiek moderni – aifonā ir speciāla aplikācija, kas precīzi nosaka vajadzīgo kursu.

Ronu sala 4

Pirms dodamies ceļā, saprotams, jāiebrauc benzīntankā.

Ronu sala 6

Ostā tāds arī ir, speciāli laivām!

Ronu sala 7

Viss kā nākas, te var nopirkt pat aliņu un čipšus.

Ronu sala 8

Uzpildes process.

Ronu sala 9

Beidzot viss gatavs. Dodamies pa Daugavu jūras virzienā.

Ronu sala 12

Jahta ir gudra un stūrē autopilotā. Savukārt komanda nododas nelielai, taču spēcīgai piektdienas vakara ballītei, ko mierīga prāta labad atstāsim ārpus šī stāsta rāmjiem. Kas notiek ceļā uz Roņu salu, tas paliek ceļā uz Roņu salu.

Ronu sala 13

Pirmais un vienīgais, ko ieraugu no rīta pamodies, ir kapteinis. Mets stāv pie stūres un visai apņēmīgi kaut ko vēro pie horizonta.

Ronu sala 15

Pagriežos un sastingstu. Tur tā ir!

Ronu sala 14

Pēc kuģošanas noteikumiem, tuvojoties ostai, mastā jāuzvelk mūs pieņemošās valsts karodziņš. Mūsu senču nelielās neizveicības dēļ tas diemžēl nav Latvijas.

Ronu sala 16

Sala tuvojas, satraukums aug. Var sākt izšķirt pirmās detaļas.

Ronu sala 17

Osta, tajā redzams pat neliels prāmis.

Ronu sala 18

Absolūti tukša, neskarta pludmale. Principā, Rīgas līcī vienīgā iespēja sakarīgi uzspēlēt Robinsona Krūzo spēli.

Ronu sala 19

Krustneši tuvojas krastam.

Ronu sala 20

Osta nav pārāk liela, kas saprotams.

Ronu sala 21

Vēl viena jahta ar Latvijas karogu. Pieļauju, ka vairums kuģotāju šeit varētu būt no mūsu pēc salām izsalkušajiem dienvidiem. Pašiem igauņiem ir lērums citu salu, kur jahtot. Kā dubļu.

Ronu sala 22

Mūsu superkuģis, Daphne. Vēl joprojām gan piederīgs Zviedrijas reģistram, šajā valstī arī ticis iegādāts.

Ronu sala 23

Ostā viss ir uzkrītoši kārtīgi. Mastos plīvo Latvijas, Somijas, Igaunijas un Roņu salas karogi. Kā redzams, iecienītākā auto marka salā ir pikaps.

Ronu sala 24

Izrādās, arī Roņu salā ir mode uz personificētajiem auto numuriem. Man vienmēr licies brīnišķīgi, ka cilvēki uz auto liek savu vārdu. Sajūtas ziņā līdzvērtīgi tā likšanai uz sava mantu skapīša bērnudārzā.

Ronu sala 25

Arī ostas bārs / kafejnīca ir sterili tīrs. Te ir pat sava velonoma.

Ronu sala 28

Iepazīstos ar dažādiem kolorītiem tēliem, kas rīta agrumā dzīvojas pa ostu. Supermierīgs igauņu ostas darbinieks un omulīgs, jau astoņos no rīta mazliet iereibis citas latviešu jahtas kapteinis pārspriež lietas.

Ronu sala 29

Tālāk notikumi sāk risināties paši un mūs ar Metu ierauj savā virpulī. Apkārt uzrodas vēl kaut kādi nepazīstami cilvēki.

Ronu sala 31

Un pēc mirkļa pikapa kravas kastē visi joņojam nezināmā virzienā.

Ronu sala 32

Gūstu pirmo priekšstatu par vietējo arhitektūru. Iedomātā brīvdabas muzeja vietā redzamas visai padomiska izskata ēciņas.

Ronu sala 35

Toties te ir gluži pilnvērtīgi meži!

Ronu sala 36 df42a

Nonākam galamērķī. Izrādās, mūs atved ekskursijā uz salas bāku. Tā atrodas augstākajā punktā, trīsdesmit metrus augsta paugura virsotnē.

Ronu sala 37

Saimniecības ēkas ir no koka un izskatās saglabājušās no cara laikiem.

Ronu sala 39

Bāka ir no metāla un mazliet atgādina vertikālu naftas vadu.

Ronu sala 42

Turas kopā ar gruntīgām kniedēm.

Ronu sala 45

Zīmola birka virsū, kā nākas. Tā tika uzražota Francijā, 1877. gadā, kantorī Forges et Chantiers de la Mediterranee un tad atvesta uz šejieni salikšanai kopā. Runā, ka projektējis esot pats slavenais Gustavs Eifelis, bet papētot internetu atklājas, ka tam īsti neesot pierādījumu.

Ronu sala 46

Braucam atpakaļ. Salā, izrādās, ir arī sava ātrā palīdzība. 97 iedzīvotāji tomēr.

Ronu sala 48

Ieraugām pirmo vietējo iedzīvotāju.

Ronu sala 49

Vairāk piemērus vietējai arhitektūrai.

Ronu sala 50

Un pat vietējo autobusu. Salas ceļu kopgarums gan nepārsniedz 10 - 15 kilometrus.

Ronu sala 51

Pagalms.

Ronu sala 53

Apbūvē redzami gan padomju laika silikātķieģeļu šedevri.

Ronu sala 54

Gan salīdzinoši mazliet glītāks zviedru mantojums.

Ronu sala 55

Novērojam pat kādas filmēšanas grupas darbību. Kopumā tiešām nerodas sajūta, ka atrodies absolūtā nekurienē, kurā valda atpalicība un izmisums.

Ronu sala 57

Tiekam aizvesti atpakaļ uz ostu, no kurienes pēc kāda laika saņemos sākt otru iekšzemes iekarošanas tūri. Katram, kas dodas salā iekšā, tiek demonstrēti šādi noteikumi. Ātrāk par 50 braukt nedrīkstot.

Ronu sala 59

Pie ostas redzamas vairākas neizteiksmīgas ēkas.

Ronu sala 60

Un tepat ir arī vietējā lidosta. Kas būtībā ir vienkārši nopļauts, līdzens lauks.

Ronu sala 62

Lidostas termināls.

Ronu sala 65

Uz vienīgo ciematu ved simpātisks, kvalitatīvs celiņš.

Ronu sala 66

Celiņa sākumā apskatāms igauņu humora paraugs – ceļazīme, kas aizliedz burāt pa asfaltu. Lai gan – iespējams, pārsvarā viegli iereibušie latviešu viesi kādreiz ir radījuši precedentu. Nebrīnītos.

Ronu sala 67

Un vēl viens hīts. Ceļmalas grāvī atrodas memoriāls ar mopēdu, pālī, grāvī iebraukušam vietējam.

Ronu sala 68

Soļoju un nespēju atcerēties nevienu iemeslu, kāpēc ostā neattapos paņemt velosipēdu.

Ronu sala 70

Pacietības mērs drīz ir pilns un nostopēju pirmo un vienīgo mašīnu, ko uz ceļa satieku – ar kravas piekabi, kurā sakrauta kaudze ar vecām mēbelēm. Vietējie ir lādzīgi un, kā jau uz mazas salas – šķiet tādi mazliet naivi un ir tendēti uzticēties, izpalīdzēt. Kas brīnišķīgi.

Ronu sala 72

Ciemata centrā tomēr noķerama arī tā sākotnēji iedomātā brīvdabas muzeja sajūta. Skatu gan mazliet bojā visuresošā ātrās palīdzības mašīna.

Ronu sala 73

Apskatu salas galveno tūrisma objektu – taras punktu.

Ronu sala 75

Pudeles glīti krājas vecā, neapdzīvotā mājelē.

Ronu sala 77

Otra svarīgākā apskates vieta te ir baznīcas. Viena pie otras uzbūvētas divas. Mazākā ir no koka un ļoti veca, 1644. gads. Iedzīvotāju skaits auga, spiešanās misēs kļuva neizturama, tāpēc 1912. gadā blakus tapa šikāka būve no akmens.

Ronu sala 78

Vecās baznīcas interjers sajūtu ziņā atgādina pirtiņu.

Ronu sala 80

Jaunākā jau ir cēlāka, protams.

Ronu sala 82

Garīgā informācija ir gan zviedriski, gan igauniski.

Ronu sala 83

Attopos baznīcas tornī, kur bez putekļu sūcēja un ērģelēm interesantā kompozīcijā novietots arī vecs zvans.

Ronu sala 85

Daži mūsu jahtas komandas biedri tā aizraujas, ka paspēj iekarot abu baznīcu smailes, kas laikam gan nav visai legāli.

Ronu sala 86

Turpat pie sienām ir arī vecu kapu pārpalikums. Krusti ar jumtiņiem izskatās pēc zviedru tradīcijas.

Ronu sala 89

Roņu salas lauku idille, vizuāli neatšķirama no mūsu lauku idilles.

Ronu sala 90

Vietējais veikals. Pie tā – pastkastītes visiem ciemata iedzīvotājiem.

Ronu sala 92

Brīnišķīgi padomju laika vizuālie risinājumi veikala skatlogā.

Ronu sala 93

Diena ir iesilusi, no iespaidiem ir mazliet sagurts, saulīte mūsu virzienā raida izmeklēti maigus ultravioletos starus – ar kolēģi nolemjam turpat pļaviņā pie veikala mazliet nosnausties. Pēc brīža tas ļoti nepatīk kārtējā pikapā garāmbraucošiem vietējiem un tie mūs pamodina, uzstājīgi vēloties aizvest atpakaļ uz ostu. Kas viņiem arī izdodas. Pieļauju, ka viņi bažījas, ka pie veikala guļoši ķermeņi varētu iekļūt iepriekšredzētās filmēšanas grupas veidotajā materiālā un neatgriezeniski sabojāt salas tēlu.

Ronu sala 94

Atliek izpētīt salas dienviddaļas apkārtni.

Ronu sala 95

Te priecē zālē ieaudzis volejbola laukums.

Ronu sala 98

Baltsmilšains celiņš uz pludmali.

Ronu sala 99

Un pati pludmale, diezgan neuzrunājoša, ar diviem vēja ģeneratoriem pie horizonta.

Ronu sala 104

Vakarā apmeklējam vietējo balli ostas bārā. Sabrauc dažādas bīstamības pakāpes paskata vietējie, pēc sajūtu inerces liekas, ka vajadzētu būt starpvalstu attiecību risināšanas mēģinājumiem, kā jau lauku ballē. Bet – nekā, visi ir ļoti pozitīvi, neskatoties uz to, ka viens no mūsu atraktīvajiem komandas locekļiem deju placī ieradies bez apaviem, tikai ar vilnas zeķēm kājās. Lieliski pavadām laiku un iededzinām savos mīkstajos atmiņu diskos informāciju, ka Roņu sala ir lādzīga vieta, no kuras var pamācīties nomaļas lauku vides kārtībā uzturēšanas mākslu. Un tad, ar vieglām galvassāpēm, nākamā diena paiet šūpojoties atpakaļ uz Rīgu.

Ronu sala 106